Par limfātisko sistēmu un slimību cēloņiem

Limfātiskā sistēma.
Zinātnieki ir konstatējuši, ka 83% no visām indēm un toksīniem atrodas starpšūnu šķidrumā – limfā, kuras svars ir vairāki desmiti kilogramu. Starpšūnu šķidruma pH var ātri un vienkārši novērtēt pašam ar lakmusa strēmeli, paturot to dažas sekundes mutē. pH līmenim jābūt sārmainam -7.
Limfātiskai sistēmai nav atsevišķa sūkņa . Limfas plūsmu nodrošina ap limfvadu esošie muskuļi, kuriem saraujoties, limfa tiek virzīta uz augšu, bet atpakaļ to nelaiž vārstuļi. Ilgi sēžot pie datora vai televizora, nekāda limfas kustība nenotiek un tāpat arī toksīnu izvade.
Limfa pa limfvadiem vienmēr virzās no apakšas uz augšu (no pirkstu galiem līdz centrālajam limfvadam krūtīs), atpakaļ plūst tai neļauj vārsti.
Kā notiek limfas attīrīšanās? Tā attīrās, ejot cauri limfmezgliem. Katram limfmezglam ir 10 ieejas un tikai viena izeja. Limfmezglos atrodas T- limfocīti, makrofāgi, kas patrulē apkārtējos audos, cīnoties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem, ar kuriem tiem sastopas, tos apēd un nogādā limfmezglā. Tur tas viss tiek sadalīts, pārstrādāts un pēc tam izvadīts. Kādi ir limfas izvadceļi? Tā kā limfa tek no apakšas uz augšu, pirmais izvadceļš sievietēm ir vagīna un vīriešiem uretra. Izdalījumi no vagīnas un uretras liecina, ka organismā ir iekļuvuši nelūgti ‘’viesi’’, kurus nonāvējuši leikocīti. Piemēram, sievietēm pienēde – tā ir organisma izdalītā, nonāvētā sēnīte, bet nav jēgas cīnīties ar beigtu sēnīti, jācīnās ar to, kas ir dzīva un atrodas organismā audos.
Otrs limfas izvadceļš ir zarnu trakts, kurā atrodas desmitiem tūkstošu sīku limfmezglu, caur kuriem tiek izdalīts milzīgs daudzums toksīnu.
Trešais izvadceļš ir sviedru dziedzeri, it īpaši tie, kas atrodas padušu ieplakās. Cilvēkam ir jāsvīst, bet ko darām mēs? Lietojam dezodarantus. Un kur paliek indes? Vistuvākajā piena dziedzerī. Tā rodas mastopātijas, piesārņojos piena dziedzera limfātiskais baseins. Nekad nelietojiet dezodorantus ar 24 stundu iedarbību.
Ceturtais. Deguns. No deguna tek puņķi – beigti leikocīti, baktērijas. Sēnīte caur degunu nekad netiks izdalīta, to limfātiskā sistēma izvadīs caur ādu.
Piektais. Mandeles – angīnas. Streptokoks vienmēr nāk caur mandelēm.
Sestais izvadceļš – balsene. Hronisks laringīts vai faringīts – cilvēkiem ar šīm diagnozēm ir hroniska sēnīšu infekcija vai streptokoks.
Septītais izvadceļš – traheja (traheīti). Jūs moka klepus.
Astotais. Bronhi – bronhīti.
Devītais. Plaušu karsoņi, astma, kurus izraisa limfmezglu nosprostošanās ar baktērijām un sēnītēm. Bronhiālā astma nav alerģiska pataloģija, to izraisa bronhu dziļo limfmezglu nosprostošanās ar baktērijām un sēnītēm. Kā rodas neirodermīts un psoriāze? Tā ir limfmezglu nosprostošanās ar sēnītēm, kas tos ir burtiski ‘’sacementējusi’’, tādēļ āda atver ‘’avārijas’’ izejas ap locītavām un vietās, kur visvairāk koncentrēti limfvadu izvadkanāli.
Jums pietūkst locītavas? Liekas, savādi, kas tad te var tūkt. Locītava sastāv no diviem kauliem ar gludu virsmu un apkārt locītavas somiņa. Izrādās aiz locītavas atrodas liels limfmezgls un, ja to nobloķē baktērijas, piemēram, beta hemolītiskais streptokoks, rodas artrīts (reimatoīdais artrīts), infekciozi alerģiskais poliartrīts – ja skartas daudzas locītavas. Ko parasti mēs darām? Sildām, smērējam dažādas ziedes, lietojam dažādus hormonus. Vai palīdz? Nē. Jo ir piesārņota limfa. Tāpēc ir jātīra limfa.
Ja limfmezgli ir bloķēti, sākas sēnīšu, baktēriju, toksīnu izvade caur ādu. Uz ādas parādās dažādi izsitumi un dermatologs liek mums šādas diagnozes: ekzēma, neirodermīts, psoriāze, dermatīts, diatēze. To raksturs atkarīgs no tā, kas dzīvo limfmezglos. Visbiežāk tur atrod sēnītes (dzīvo limfā, tiek izvadītas caur ādu). Ārstējot sēnīšu izraisītus bojājumus ar ziedēm, nekas nebūs līdzēts, jo to attīstības process notiek organismā iekšienē – audos. Dermatologi mūs ārstē pavisam no citas puses, neskarot galveno iemeslu – piesārņotu limfu.
Ja sirds ir pārgurusi un nespēj pārsūknēt asinis, tad kājās aizkavējas nevis asinis, bet limfa. Roku uztūkums ir saistīts ar padušu limfu necaurlaidību, pietūkuši acu plakstiņi, norāda ka ir bloķēti sejas un žokļu limfmezgli, tas netieši norāda uz nieru darbības traucējumiem. Mēles aplipums, smaka no mutes, tūskas, bieža saaukstēšanās, iesnas un klepus, asa sviedru smaka, nepatīkams ķermeņa aromāts – tas viss liecina par limfas piesārņojumu. Zobus mēs tīrām rītos un vakaros, bet smaka no mutes ir un paliek. Daži uzskata, ka šī smaka saistīta ar disbakteriozi zarnu traktā, bet faktiski tas ir saistīts ar limfas piesārņojumu un smakas avots ir mirušu mikroorganismu kapsēta pie mēles saknes, kur ir limfas izvadi.
Kā attīrīt limfu? Visas mūsu organisma šūnas dzīvo starpšūnu šķidrumā, kurš vienlaikus ir gan ēdamistaba, gan tualete. Limfā ir hialuronskābe, kas varbūt gēla (kā biezs ķīselis) vai arī šķidrā konsistencē. To ietekmē temperatūra. Pirtī saunā sakarsējoties, limfa sašķidrinās un sākās svīšana, tāpēc vismaz reizi nedēļā ejiet pirtī, bet lai labi limfa tecētu, nevajag vairāk par 60C Lai piespiestu limfu kustēties, var izmantot arī limfu stimulatorus.  Kad esam iedzēruši tableti, limfa sašķidrinās un tiek virzīta uz izeju. Šo procesu sauc par limfas stimulāciju un to veic tukšā dūšā. Limfa virzās uz izeju (uz ādu, zarnu traktu). Ja šajā laikā nonāk arī sorbents (aktīvā ogle) vai kāds cits, notiek toksisko savienojumu saistīšana (absorbcija). Pēc sorbenta iedzeršanas vismaz stundu nedrīkst ēst. Limfas attīrīšana var ilgt vienu dienu vai pat veselu mēnesi. Limfa jātīra pēc ķīmijas terapijas, pēc rentgena, pēc antibiotiķu kursa, pēc smagas slimības u.c. Diemžēl reizē ar limfu tiek saistīti un izvadīti mikro un makro elementi, vitamīni, tādēļ pēc limfas tīrīšanas organisms ir jāpabaro ar tiem.

Kas bojā limfātisko sistēmu?
Ieskatīsimies ātrās apkalpošanas restorāna piedāvājumā. Populārākie ēdieni, piemēram ceptie kartupeļi, kečups, salāti no marinētiem dārzeņiem ar majonēzi un sula no eksotiskiem augļiem. Dabā šādi produkti ļoti ātri bojājas. Nomizotie kartupeļi melnē, tomātu biezenis rūgst, sakultas olas ar piena pulveri ātri vien smakos, dārzeņi bojāsies, un sula rūgst. Taču tas nenotiek. Tas liecina par antioksidantu un konservantu spēcīgu ietekmi. Kāds te sakars ar limfātisko sistēmu? Pirmo triecienu saņem tieši šī sistēma, jo tā ir ļoti jūtīga uz uzturu. Limfā ir milzīgs daudzums fermentu, sevišķi limfmezglos. Tie iznīcina strutas, baktērijas un vīrusus. E-vielas stipri traucē fermentiem veikt šo nozīmīgo funkciju. Nomācot limfocītus, kas darbojas uz fermentu bāzes, nenotiek strutu noārdīšana un veidojas bakteriāla rakstura izsitumi uz ādas. Pavājinās cīņa ar sēnītēm un var parādīties, piemēram, blaugznas, piena sēnīte utt. Turpinot tālāk lietot šādu ‘’pārtiku’’, var nonākt līdz dziļākai organisma aizsardzības funkcijas vājināšanai - cīņas pārtraukšana ar vīrusiem.
Limfātiskā sistēma ir ļoti jūtīga ne tikai pret uzturu, arī pret temperatūru. Ierasts dzirdēt, sapūta vējš – auss sāk sāpēt, pēc aukstas limonādes vai piena - kakls sāka sāpēt, saaukstēšanās no caurvēja utt. Pareizāk būtu teikt, ka pazeminājās temperatūra limfmezglos par 2 -30C, limfas plūsma pa kapilāriem samazinājās 2 – 3 reizes. Leikocīti, kas katru sekundi iznīcina baktērijas, nenokļuva tiem paredzētajās vietās un tām radās iespēja savairoties. Lai lokalizētu šo infekcijas perēkli, organisms bija spiests mobilizēt imūnsistēmu un paaugstināt ķermeņa temperatūru.
Temperatūra ir spēcīga organisma aizsargreakcija un, ja ierosinātājs ir nopietns, tai jāpieaug līdz 38C.  Tas ir imunitātes punkts, kad strauji sāk vairoties leikocīti. Tiem jāsavairojas milzīgos daudzumos. Viss, kas tek no deguna faktiski, ir mirušie leikocīti, baktērijas. Tā ir organisma dabiskā attīrīšanās un mākslīga šo procesu bremzēšana ar medikamentiem nav ieteicama.
     
Kas notiek piesārņotā organismā?
Ja esat samircis lietū un saslimis ar akūtu vīrusa infekciju, vai tas nozīmē, ka kāds iekšējais orgāns ir piesārņots? Tieši tā. Kamēr organismam izdodas tikt galā ar toksīniem, jūs tiekat cauri ar nelielu temperatūru, iesnām un klepu, tad lielāka piesārņojuma gadījumā tās jau ir smagākas slimības. Par organisma piesārņotību liecina ārējais izskats: pasliktinās matu augšana, bāla un krunkaina āda, asiņo smaganas, kustīgi zobi, zem acīm maisiņi, vecuma plankumi, kā arī hronisks nogurums, slikta elpa, pastāvīgi uzpūties vēders (aizcietējumi), nepatīkams ķermeņa aromāts, galvassāpes, locītavu sāpes, alerģiskie izsitumi, trausli nagi, slikta atmiņa, depresija, bezmiegs, lieks svars. Tās visas ir piesārņota organisma pazīmes.


Vīrieša organismā radušās skābes un kaitīgās vielas jāneitralizē un jāizvada tūlīt, tāpēc vīrieši ir svīstošais dzimums. Tādā veidā viņi atbrīvojas no kaitīgām vielām. Svīst visniecīgāko fizisko aktivitāšu dēļ. Vīrieša hormoni androgēni kaitīgās vielas nogādā uz matu pamatni, kur notiek to neitralizācija ar mikroelementiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vīriešiem izkrīt mati. Amerikāņu pētnieki ir atklājuši, ka pastāv cieša sakarība starp plikpaurību un sirds infarktu. Bieži vien vīriešiem jau samērā jaunos gados sākās matu izkrišana un paaugstinās asinsspiediens. Rezultāts ir sirds infarkts un insults. Tie ir neveselīga dzīvesveida sekas. Bet sievietes organisms auglīgajā periodā skābes un kaitīgās vielas uzkrāj asinīs, limfā un pirms mēnešreizēm sievišķie hormoni estrogēni kaitīgās vielas aizgādā uz dzemdi, kur reizi mēnesī ar asinīm tās tiek izvadītas ārā. Pirmsmenstruālais sindroms, kas izpaužas kā viegla aizkaitināmība, migrēna, tūskas (skābju atšķaidīšanai), nav nekas cits kā augsts skābju un kaitīgo vielu līmenis organismā. Kad spējas izvadīt kaitīgās vielas un skābes caur dzemdi beidzas, seko pirmā fāze, kādu laiku sievietes organisms skābes un kaitīgās vielas cenšas izvadīt caur ādu (karstuma viļņi un svīšana), bet, ja sieviete turpina līdzšinējo dzīvesveidu, dzer kafiju, nelieto sārmainu uzturu, stresojas, seko otrā fāze, drīz vien parādās tādas saslimšanas kā osteoporoze, paplašinātas vēnas, reimatisms, parādās pēdu apakšstilbu tūskas, progresē nagu un pēdu sēnīšu saslimšanas.


Kā jau tika minēts, sievietes organisms skābes un kaitīgās vielas aiztur organismā, asinīs, limfā, starpšūnu šķidrumā un reizi mēnesī ar mēnešreizēm izvada ārā. Piesārņošanās notiek, ja šo kaitīgo vielu ir pārmēru daudz. Tad tās tiek neitralizētas par sārņiem un tiek nogulsnētas gūžās un augšstilbos, ko sauc par celulītu. Piesārņošanos sekmē arī aknu un nieru saslimšanas un resnās zarnas sēnīšu infekcija.
Organisma piesārņojuma slimības.
Āda. – Psoriāze, ekzēma, dermatīti, diatēze un visas alerģijas – cēlonis ir sēnītes, organisma piesārņojums un ūdens trūkums.­­
Nieres. – Smiltis, nierakmeņi – cēlonis ūdens trūkums un organisma piesārņojums.
Aknas. – Arī smiltis žultspūslīun žultsakmeņi (ūdens trūkums, piesārņojums).
Limfātiskā sistēma. – Par tās piesārņojumu liecina izdalījumi no maksts, rīkles, deguna (vīrusi, baktērijas, sēnītes).
Elpošanas sistēma – bronhiālā astma (iemesls - sēnītes, parazīti, ūdens trūkums, piesārņojums), hronisks bronhīts (izraisa – vīrusi, baktērijas, parazīti, piesārņojums, ūdens trūkums). Tiem, kam ir vājums, galvassāpes (intoksikācija), nogurums, hroniski aizcietējumi, vēnu paplašinājumi ķermeņa lejasdaļā (tīram aknas un zarnu traktu), hronisks klepus ar izdalījumiem bez paaugstinātas temperatūras, nieze, svīšana pa naktīm – jātīra zarnu trakts un limfātiskā sistēma.

Septiņas organisma piesārņojuma pakāpes.
1. Ārēji it kā vesels cilvēks jūt nogurumu, kļūst nedaudz nervozs, no mutes nāk nepatīkams aromāts. Agrāk tīkamās nodarbes kļūst vienaldzīgas. Cilvēks ir depresīvā noskaņojumā. Tas liecina par nervu kanālu sākotnējo piesārņojumu, kura izraisa vēlāk kakla osteohondrozi.
2. Nogurumam klāt nāk galvassāpes, laušanas sajūta locītavās, muskuļos, vājums, biežas saaukstēšanās, aizcietējumi vai caurejas, pastiprināta gāzu veidošanās, nepatīkams ķermeņa aromāts.
3. Dažādu alerģisku reakciju parādīšanās. Kā stimulatori var būt visdažādākie alerģēni: ziedputekšņi, sadzīves putekļi, dzīvnieku spalva, zāles, uzturs. Ja organisma piesārņojums pārsniedz pieļaujamo robežu, var sākties biežas galvassāpes, klepus pārejošs astmā ar gļotu un krēpu izdalīšanos. Parādās ādas izmaiņas: sausums, taukainība, celulīts, pinnes. Tādas slimības kā psoriāze, ekzēma, cukura diabēts. Sievietēm novērojami menstruālā cikla traucējumi, dažādi izdalījumi no vagīnas.
4. Organismā sāk veidoties cistas, fibramiomas, papillomas, polipi, adenomas, trombaflebīti, audzēji. Parādās tādas problēmas kā: vājums un sāpes sirdī, hronisks nogurums, prostatīts, hiportonija, migrēna, ādas pigmentācija, ekzēma, psoriāze un paātrināta novecošanās.
5. Cilvēku moka tādas saslimšanas kā radikulīts, akmeņi nierēs un žultspūslī, reimatisms, poliartrīts.
6. Tā kā nervu kanāli ir piesārņoti, signālu pārraide pa tiem nav iespējama. Tas izraisa parēzes, parkinsona slimību.
7. Onkoloģiskās saslimšanas un pirmkārt tas ir zarnu vēzis. Tā ir imūnās sistēmas galīgā sagrāve, kad vēža šūnas var nekontrolēti vairoties. Faktiski vēzis - tas ir dabas atriebība par nepareizu ēšanu.

Organisma attīrīšanas programma.
Cilvēka ķermeni veido ap 100 triljoni dzīvu šūnu. Katrai mūsu šūnai ir jāēd, jāstrādā un jāizvada atkritumvielas. Lai šūnas būtu veselas un pasargātas no slimībām, izvadīšana ir pat svarīgāka par ievadīšanu. Tāpēc galvenais slimību un novecošanās cēlonis ir sārņu uzkrāšanās ķermenī. Visi zina, ka noguris cilvēks saslimst biežāk, tas reāli nozīmē, ka noguruša cilvēka šūnas ir uzkrājušas tik daudz atkritumu, ka organisms vairs nespēj efektīvi cīnīties ar uzbrūkošajām baktērijām. Ko darīt?
1)Sāc katru dienu ar organisma mini tīrīšanu. Aplikums uz mēles liecina par toksīnu esamību, ko tādā veidā organisms cenšas izvadīt. Obligāti rītu sāciet ar 2 glāzēm silta ūdens izdzeršanu, lai atjaunotu nakti iztērētās ūdens rezerves. Tas ir vienīgais veids, kā no rīta uzreiz iedarbināt limfu. Tādejādi ieslēgsies limfa, nieres, aknas, sviedru izdalīšanās, siekalu izdalīšanās, urīnizvadīšanās un zarnu iztukšošanās funkcija.
Ūdens dzeršana no rīta nodrošinās normālu uztura pārstrādi un organisma attīrīšanos. Turpini dzert ūdeni arī pa dienu. Pēc ūdens dzeršanas, ātri vien sagribēšana čurāt, liecina, ka viss darīts pareizi.
2) Pareizi kombinējiet produktus. Katrā ēdienreizē lietojiet produktus, kas labi sader kopā. Piemēram, augļi + gaļa/zivis = gāzes; tikai augļi = nav gāzu utt.
3) Katru nedēļu viena atslodzes diena. Reizi nedēļā neēdiet vai arī atsakieties no gaļas, piena produktiem, kartupeļiem, baltajiem miltiem, cukura. Lietojiet svaigus dārzeņus un augļus, biezputras, kas vārītas ūdenī. Ēdiet riekstus, sēklas, dzeriet daudz šķidruma - ūdeni un zāļu tējas (30 ml uz 1kg svara diennaktī). Šķīdiniet sārņus, dzerot zāļu tējas. Vislabāk atslodzes dienas izvēlēties, ievērojot mēness fāzes. Optimālo atslodzes dienu datumi atrodami atsevišķos kalendāros.
5) Šķīdināsim sārņus, dzerot zāļu tējas. Dzert var asinszāļu, pelašķu, kliņģerīšu, kumelīšu, pieneņu, tīruma kosas, plūškoku ziedu, pupu pākšu tēju. Turklāt šajās zāļu tējās ir visi cilvēkam nepieciešamie mikroelementi.
6) Lietojiet antiparazitārus līdzekļus vismaz 2 reizes gadā. Atcerieties, ka nedrīkst badoties, ja organismā ir parazīti. Lietojiet dabīgos antiparazitāros līdzekļus (melnais rieksts, skudru koka miza u.c.).
7) Svarīgi ir attīrīt resno zarnu. Resnā zarna pilda vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas: absorbē šķidrumu, uzsūc minerālvielas no nesagremotajām barības atliekām un veic vitamīnu sintēzi. Šeit arī atrodas cilvēka lielākais imunitātes orgāns – vairāki miljoni labvēlīgo baktēriju. Jo sliktāk funkcionē jūsu resnā zarna, jo ātrāk cilvēks noveco. Zarnu trakts atbild par tavu ādas stāvokli, tam slikti funkcionējot, tava elpa un ķermenis nepatīkami ož. Domas vairs nav tik skaidras, tu esi īgns un neapmierināts. Ja tev ir vājums, galvassāpes, nogurums, hroniski aizcietējumi, vēnu paplašinājumi ķermeņa lejas daļā, hronisks klepus ar izdalījumiem bez paaugstinātas temperatūras, nieze, svīšana pa naktīm, tad būtu ļoti noderīgi veikt zarnu trakta tīrīšanu jo 95% procenti ūdens uzsūcas tieši resnajā zarnā, kur parasti ir vislielākā nekārtība. Kopā ar ūdeni uzsūcas toksīni, kas bloķē fermentus, bez kuriem neviena organisma šūna nespēj normāli funkcionēt. Zinātnieki ir izpētījuši, ka 40 gadu vecumā, cilvēka resnajā zarnā ir no 2 līdz 12 kg fekāliju akmeņu un šlakvielu. Tā ir paradīze parazītiem, kas indē visu organismu. Šeit veidojas arī daudz brīvo radikāļu. 90% saslimšanu faktiski sākas zarnu traktā.
Agri ej gulēt. Jo agrāk iesi gulēt, jo labāk jutīsies. Aknas un žultspūslis visaktīvāk attīrās laikā no 2300 līdz 200. Šajā laikā vislabāk notiek dabiskais attīrīšanās process.
10) Karsējieties pirtī. Apmēram 3 stundas pirms iešanas pirtī lietojiet limfas šķidrinātājus, kas veicina svīšanu. Piemēram, upeņu lapu, pelašķu tēju, lakricas sakni un 2 stundas pirms iešanas pirtī dzeriet sārņus šķīdinošas tējas (asinszāles, kliņģerītes, kumelītes, strutenes, liepziedi, tīruma kosa), lai piesaistītu šķīstošās skābes un kaitīgās vielas. Vienu stundu pirms karsēšanās dzeriet0,5-1 litru maz mineralizēta ūdens.
11) Dzeriet svaigi spiestas sulas. Vismaz reizi nedēļā pagatavo sev svaigu dārzeņu sulu. Dārzeņiem piemīt, organisma atjaunojošs efekts. Sulas jādzer kopā ar ēdienu.
12) Vingro katru dienu. Jebkuras fiziskās aktivitātes: skriešana, ātra soļošana, lēkāšana uz batuta, dejošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu utt. pozitīvi ietekmē veselību. Tas, kurš vingro reizi nedēļā, arī sārņus no saviem muskuļiem izvada vienreiz nedēļā. Ja cilvēka ķermeņa vitāli svarīgie orgāni, visu laiku darbojoties, sevi attīra, tad skeleta muskuļi neatbrīvojas no sārņiem, kamēr cilvēks neliek tiem strādāt. Vislielākā skeleta muskuļu šūnu masa ir augšstilbiem.
13) Dzer ūdeni. Ūdens ir viens no efektīvākiem šķidrajiem detoksikatoriem, kuru jālieto katru dienu. Jāizdzer vismaz 1,5 litri diennaktī. Ūdenim jābūt tīram,garšīgam, sārmainam vai neitrālam.
Attīrīšanas laikā nevajadzētu lietot šādus produktus: čipsus, buljona kubiņus, majonēzi plēves maisiņos (etiķis reaģē ar plastmasu, veidojot kancerogēnas vielas), kūpinātus produktus, vārītas desas, vāji kūpinātas desas, kūpinātu sieru, kausēto sieru (neasimilējas organismā), maizi, kura cepta izmantojot rauga mīklu, garšvielas, kurās ietilpst monātrija glutomāts, ātri pagatavojamos makaronus, šķīstošo kafiju, sulu tetrapakās, margarīnu (kaitīgi ietekmē tauku vielmaiņu), frī ceptos kartupeļus.

Pret parazitārais ikdienas uzturs.
No parazītiem, kas dzīvo cilvēka organismā, pilnīgi izsargāties nav iespējams, bet kardināli samazināt to ietekmi gan var. Parazītiem nepatīk sīpoli un sīpolloki, ķiploki, dilles, koriandrs, krustnagliņas, kurkuma, citrons, skujas vai skuju ekstrakts, mārrutki, sinepes, lauru lapas, ķirbju sēklas, melnie rutki, redīsi, pētersīļi, propoliss, sēru saturošie pākšaugi (zirņi, pupas un lēcas), visu veidu pipari. Ogas: dzērvenes, irbenes, upenes, pīlādži,ērkšķogas, upeņu lapas, liepziedu un apiņu tējas.



Parazīti.
Vai jūs esat pārliecināti, ka jums nav parazītu?
Ir zināmi vairāk nekā 90 veidu parazīti. Visbiežāk, tas ir 90% gadījumos, tie mitinās tievajā zarnā, taču var būt arī kuņģī, zem mēles, aknās, aizkuņģa dziedzerī, dzimumorgānos, resnajā zarnā un pat smadzenēs vai acu ābolā.
Ir izpētīts, ka parazīti cilvēkam var diktēt garšas tieksmes. Piemēram, bērniem, kuriem ir spalīši, novērojama tieksme uz saldumiem. Pēc atbrīvošanās no spalīšiem, vajadzība pēc saldumiem samazinās vairāk nekā divas reizes.

Ķiploki.
Daži cilvēki apgalvo, ka, ēdot ķiplokus, viņiem paliek nelaba dūša, sākas vemšana un caureja. Tieši tāpēc arī jāēd ķiploki, jo notiek aknu attīrīšanās. Vai, piemēram, no melnā rieksta lapām parādījās izsitumi. Tas nozīmē, ka caur ādu iziet beigtās sēnītes¸ jo kā lai citādi organisms atbrīvojas no tām.

Pierei nav jāsvīst.
Padusēs atrodas spēcīgi limfātiskās sistēmas izvadkanāli, caur kuriem tiek izvadīti 50% no hormonālajām indēm. Uz sejas to nav daudz. Ja šie izvadkanāli ir piesārņoti un aizsprostoti, svīšana notiek caur visu ķermeni. Pierei nav jāsvīst.  Sejai jābūt relatīvi sausai, bet no padusēm jātek. Ja lietojam pret svīšanas dezodorantus, kā lai ķermenis izvada indes?


Uzturiet asinsvadus ideālā stāvoklī.
Arteriālais spiediens 120/80 ir aksioma, jeb ideālais standarts, kas ļauj optimālajā daudzumā ar arteriālajām asinīm nogādāt vajadzīgajās vietās visu, ko vajag. Ir aprēķināts, ka cilvēka asinsvadu kopējais garums ir tāds, ka ar tiem varētu 8 reizes apjozt zemeslodi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai asinsvadi būtu ideālā stāvoklī.
Kas notiek ar arteriālo spiedienu, ja cilvēks dzer nepietiekoši ūdeni? Jā asinīs ir 10% neizšķīduši ūdenī šķīstošie sāļi, kuri nogulsnējas uz asinsvadiem, asinsspiediens vairs nav 120/80, bet ir 110/90.
Apakšējais spiediena rādītājs raksturo nieru darbību.

Nieres.
Nieres organismā veic izdalīšanas un koncentrēšanas funkciju, ko regulē tikai viens faktors – izdzertā tīra dzeramā ūdens daudzums nelieliem malkiem, atsevišķi no ēšanas, vai vismaz 15 minūtes pirms ēšanas. Ja ūdens būs silts, mīksts, negatīvi lādēts, tas sāks uzsūkties uzreiz jau tievajā zarnā un pēc neliela laika no nierēm jau ar izšķaidītiem toksiskajiem sāļiem tiks izvadīts ārā kā urīns.
Par lielu toksīnu daudzumu urīnā ir jāpriecājas, jo to mazāk paliek organismā. Bet, ja trūkst ūdens un šī koncentrācija pārsniedz normu, sāļi sāk nogulsnēties nieru apakšējā polā un nieres kļūst nedaudz smagākas.Tā ir nierakmeņu slimības pirmā stadija, kad vēl sīkie kristāli nav saredzami. Otrajā stadijā ar ultraskaņu izmeklējot, var manīt urīna sabiezējumus, bet trešajā jau saredzami kristāli līdz vienam milimetram, tās saucās smiltis. Un kristāli virs viena milimetra – nierakmeņu slimības 4 stadija. Kristālu sastāvs var būt dažāds - fosfāts, oksalāts, urāts arī olbaltumi, kurus nevar redzēt ar ultraskaņas aparātu. Starp citu, kalcijs no pārtikas piedevām, ko plaši reklamē, ir bieži sastopams komponents nierakmeņu sastāvā. Jo kaulos jau kalcija vietu aizņēmuši neizvadītie lielmolekulārie toksiskie sāļi, cilvēks turpina nepietiekoši dzert ūdeni un kalcijs uzkrājas nierakmeņu veidā.
Skābām atkritumvielām uzkrājoties asinsrites sistēmā, organisms cenšas no tām atbrīvoties, izvadot caur ādu un plaušām. Taču, ja to ir pārāk daudz, sākas uzkrāšana dažādos orgānos – aknas, aizkuņģa dziedzeris, sirds, taukaudos – vēders, gūžas, krūtis, kauli gandrīz visos orgānos un visās vietās. Ar toksīnu radītām, tas ir viena un tā paša procesa sekām, nodarbojas kardiologi, sirds asinsvadu speciālisti, dermatologi, ginekologi (neauglība), alergologi (pseidoalerģijas), ortopēdi, osteopāti, stomatologi, masāžisti.
Nieru funkcija ir atkarīga no membrānu kvalitātes. Galvenais nieru membrānu atjaunošanas mehānisms ir palielināt tauku lietošanu uzturā. Tāpēc ar nieru problēmām visbiežāk saskaras beztauku diētu piekritēji.

Toksikoze.
Nieres ir viens no mūsu svarīgākajiem attīrīšanās orgāniem. Daudzi droši vien zina to sajūtu pēc svētkiem, kad ēsts un dzerts viss pēc kārtas, nākamā dienā sāp galva, slikta dūša, gribas dzert. Tie ir toksīni, kas liek par sevi manīt un ar kuru attīrīšanu nodarbojas nieres. Kad toksīnu paliek mazāk, simptomi pazūd.
Toksikoze, kuru pieņemts attiecināt tikai uz grūtniecēm, ir daudzus gadus bez simptomātiska, kamēr sasniedz stadiju, kad simptomi sāk parādīties. Sievietes organismā pēc apaugļošanās notiek kardinālas vielmaiņas procesu pārmaiņas, tā ir embrionālā stadija, pirmās 12 nedēļas, kad bērnam savu orgānu nav. Notiekot straujiem audu formēšanās procesiem, vielmaiņa ir ļoti intensīva. Viens grams embrija audu izdala tikpat toksīnu, cik 100gr pieauguša cilvēka audu. Ja pieaugušajam cilvēkam šūnas dalās vienu reizi 5 - 6 dienās, tad topošam bērnam reizi 2 - 3 stundās. Rezultātā mātes asinīs nonāk milzīgs daudzums toksīnu. Ūdens sāļu vielmaiņas traucējumu pazīme vienmēr ir grūtniecības agrīnā toksikoze. Un sieviete uzzina par grūtniecību no toksikozes. Tie kas skatā seriālus, zina – slikta dūša, reibonis, galvassāpes, tātad iestājusies grūtniecība.

Tā kā toksikoze jau bija un grūtniecība to tikai pastiprināja, mātes organisms embriju var uztvert kā draudu faktoru pašas veselībai no progresējošās toksikozes. Rezultātā spontānais aborts (6 – 9 nedēļā) un, jo lielāka toksikozes pakāpe, jo agrāk tas notiek. Kaut gan ārsti ar bloķējošiem medikamentiem cenšas grūtniecību saglabāt, bet pie vainas taču paliek toksikoze un jānodarbojas ar to.

Vēl viena toksikozes forma ir tūskas, kad organisms cenšas strauji aizturēt ūdeni visdažādākajos orgānos un vietās. Viena no tūsku pazīmēm ir svara palielināšanās un tā straujas izmaiņas. Abas toksikozes formas var noritēt vienlaicīgi.
Ja grūtniecība ir nonākusi līdz 12 nedēļai, organisms būvē dabisko aizsarg membrānu – placentu. Un tas vairs nav embrijs, bet auglis, kam ir izveidojušies visi orgāni. Toksīni caur placentai vairs izkļūt nevar un ar bērnam ar tiem jātiek galā pašam. Beidzot mamma nopūšas – toksiskais trieciens ir beidzies.
Tipisko patoloģisko procesu kompensācijas mehānisms ir vienāds – uz laiku, lai atslogotu organismu, pāriet uz ātrajiem ogļhidrātiem. Tāpat kā pie hipoksijas, stresa, palielinās tieksme pēc saldā, lai samazinātu toksisko slodzi. Grūtniecei sāk gribeties kartupeļus, makaronus, bulciņas, saldumus utt. Labi, ka saldums ir medus, tas ir mazākais ļaunums. Problēma tā, ka auglim vajag ne tikai enerģiju, bet arī celtniecības materiālu olbaltumus un taukus. Vajadzīgs balanss. Kādu laiku uz rezervēm var noturēties, tad seko slimības, jautājums tikai, kad un kādas.

Grūtniecība beidzas, toksikoze paliek, sākas toksiskā laktācija. Piena dziedzeri ņem substrātu piena sintēzei no asinīm. Kopā ar barības vielām pienā nonāk arī atlikušo sāļu un toksīnu koncentrāti. Bērns pienu norij un izvemj. Bērna organisms neņem, to ko nevajag. Ārsts ar medikamentiem nobloķē vemšanas mehānismu. Piens nonāk zarnu traktā. Bērnam sāk sāpēt vēders (toksiskā gastroenteropātija). Toksikozē esošā māte pārsvarā lieto ātros ogļhidrātus. Pienā trūkst barības vielu. Bērns raud, gan izsalcis, gan paēdis. Disbioze. Rezultātā seko citas problēmas. Nākotnē - bērns nonāk ātro ogļhidrātu atkarībā. Sevišķi zēniem, tālākā dzīvē tendence uz alu un kafiju.
Mātei ar šādu toksisko pienu laktācija ātri vien izbeidzas. Perspektīvā – krūts fibrozi-cistiskā mastopātija. Sievietes organisms saprot, ka grūtniecība ir briesmas un cenšas to vairs nepieļaut. Sāk darboties aizsargmehānismi pret grūtniecību – psihogēnie faktori, ārpusdzemdes grūtniecība, fibraoma. Ar darbu nodrošināti psihologi, ginekologi, ķirurgi. Rezultāta nav, jo tā ir dietoloģijas un attīrīšanās problēma.

Teksts ir rediģēts un pārpublicēts:
http://www.medusmaize.lv/index.php/lv/mans-viedoklis/attirisanas